Lai gan kopumā Latvijas sabiedrībā nedaudz dominē apmierinātība ar 15. Saeimas vēlēšanu iznākumu, sabiedrības noskaņojumā iezīmējas krasa paaudžu atšķirība. Pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja liecina, ka gados jaunākie vēlētāji par vēlēšanu rezultātiem ir krietni skeptiskāki, kamēr lielāko gandarījumu pauž iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.
Sabiedrības kopējais vērtējums – līdzīgs, bet ar nelielu pārsvaru uzvarētājiem
Atbildot uz jautājumu, vai kopumā apmierina vēlēšanu iznākums, atbildes sadalījušās samērā līdzīgi, ar nelielu pozitīvā vērtējuma pārsvaru:
- 40% balsotāju norādījuši, ka ir apmierināti ar rezultātiem (vēl 4% apmierina iznākums, lai gan paši vēlēšanās nepiedalījās).
- 35% balsotāju ar rezultātiem nav apmierināti (un vēl 7% neapmierināto ir to vidū, kuri uz vēlēšanām neaizgāja).
- Vienaldzīgi pret rezultātiem bija 6% vēlēšanās piedalījušos un 9% nebalsotāju.
Vērtējumā manāmas arī dzimumu atšķirības: vīrieši ar vēlēšanu iznākumu ir apmierinātāki (45%) nekā sievietes (36%). Savukārt neapmierināto vidū 39% bija sievietes un 31% – vīrieši.
Jauniešu skepse pret senioru optimismu
Vislielākā neapmierinātība ar 15. Saeimas vēlēšanu iznākumu valda gados jauno vēlētāju vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā grupā gandrīz puse jeb 48% balsotāju pauduši neapmierinātību, kamēr apmierināta bija vien nepilna trešdaļa (30%).
Pretēja aina vērojama starp pieredzējušākajiem vēlētājiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem:
- 50% ir apmierināti ar vēlēšanu iznākumu;
- Tikai nepilni 29% nav apmierināti.
Pārējās vecuma grupās noskaņojums ir mērenāks: apmierinātība svārstās no 37% līdz 41%, bet neapmierinātība – no 33% līdz 36%.
Reģionu kontrasti un sociālekonomiskie faktori
Aptaujas dati atklāj arī ievērojamas atšķirības reģionos un dažādās sociālajās grupās:
- Apmierinātākie reģioni: Vislielākais gandarījums fiksēts Vidzemē (52%), Kurzemē (44%) un Rīgas reģionā (41% vērtēja pozitīvi, bet 38% – negatīvi).
- Neapmierinātākais reģions: Latgalē ar vēlēšanu iznākumu apmierināti ir tikai 22% iedzīvotāju, kamēr 45% pauž neapmierinātību. Rīgā domas dalās gandrīz uz pusēm – 39% apmierināti, bet 40% bijuši pretējās domās.
- Izglītība un ienākumi: Apmierinātība ar vēlēšanu iznākumu vairāk raksturīga vēlētājiem ar vismaz valstī vidējiem ienākumiem (ap 1500 eiro mēnesī) un augstāko izglītību. Savukārt neapmierinātība izteiktāka ir cilvēkiem ar vidējo izglītību un tiem, kuru ģimenes sarunvaloda nav latviešu.
Politoloģe: Jauniešiem ir bažas par savu interešu pārstāvniecību
Komentējot datus, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka uzsver, ka jauniešu skepse ir netipiska un zīmīga tendence. Ierasti tieši cilvēki ar augstāko izglītību, lielākiem ienākumiem un jaunieši vairāk uzticas politiskajiem procesiem, taču šoreiz gados jaunu cilvēku atbildes būtiski atšķīrušās.
Pēc Kažokas vērtējuma, tas liecina par daļas jauniešu bažām, cik lielā mērā turpmākais Saeimas un valdības darbs atspoguļos viņiem svarīgus jautājumus un vērtības. Vairums jauniešu šajās vēlēšanās, visticamāk, balsojuši par "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvajiem". Tā kā "Progresīvie" ieguva desmit mandātus un, iespējams, nonāks opozīcijā, šie vēlētāji skeptiskāk vērtē savu interešu pārstāvniecību.
Savukārt zemos rādītājus Latgalē politoloģe skaidro ar Latvijas demokrātijas īpatnību – politiskās vides segmentāciju atkarībā no sarunvalodas ģimenē, jo krieviski runājošie iedzīvotāji joprojām lielākoties balso fundamentāli atšķirīgi.
Datu avots: Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv / Pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja (izlasē 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā). Pilns raksts pieejams: LSM.lv.
Ierakstīt komentāru